Far Cry 2

Ammm... iepriekš vēl neesu rakstījis spēļu aprakstus, bet ja jau es esmu sācis aprakstīt un "analizēt" citu cilvēku radītas lietas, tad kāpēc gan ne.

Almost Famous (2000)

Vēlviens muzikāls, komediāls, absurdisks, romantisks sajaukums. Cameron Crowe veidota filma par mūzikas žurnālista dzīvi un piedzīvojumiem rakstot un vācot infu par rokenrola mūziķiem. Nereti jau šādu žurnālistu dzīvesveids ir līdzīgs pašiem rokstāriem, bet kas notiek ja žurnālists ir 15it gadīgs čalis???

A Fish Called Wanda [1988]

Jau apskatot tikai infu par filmu, sapratu, ka šī ir jāredz. Lielu lomu arī nospēlēja vārds John Cleese - gan filmas veidotājs, gan aktieris.

"Walk Hard: The Dewey Cox Story" vs "Walk the Line"

   

  VS 

Braukājot pa internetu meklējot filmas vairākas reizes uzdūros filmai "Walk Hard: The Dewey Cox Story". Agrāk pie Henrija pērkot diskus nācās izvēlēties pēc vāciņa attēla, jo par mūziku un grupām tad vēl zināju maz. Līdzīgi arī tagad ir ar filmām - šīs filmas attēls uzreizi izraisīja interesi. Vēl nedaudz palasot netā informāciju nolēma, ka šī filma ir pietiekoši vērta, lai es viņu noskatītos.

Hamlets.

Stāsts par kāda jauna priņča centieniem atriebt nogalināto tēvu.

Lugu veidojis mistiskais Šekspīrs uz mistiskas dāņu pasakas pamata, par princi, kura tēvs ticis nogalināts. Iespējams, ka darbs ticis radīts ap 16. gadsimta beigām.

Dancis pa 3im.

Filma par Latvijas krišanu no vienas okupācijas citā. Latviešu karavīri cīnās par valsts neatkarību un meitenes sirdi. Vai sieviete var mīlēt vienlaikus divus vīriešus? Vai nāves priekšā vīrietis piedod mīļotajai neuzticību?

Dona Kihota tēla saturs.

Jau kopš pamatskolas laikiem man ir bijušas problēmas ar literatūras skolotājiem, jo mana domāšana atšķiras no citiem un es redzu lietas drusku savādāk. Un tāpēc man vienmēr bijušas problēmas ar ieskaišu / kursa ieskaitīšanu / nokārtošanu, jo reti kad rakstīju to, ko vēlas pasniedzējas.

Par Donu Kihotu. Kāds gan šeit var būt saturs? Viņš ir jucis. Grāmatā tas skaidri un gaiši ir uzrakstīts. Un tagad Jūs vēlaties, lai es analizēju jukušu varoni, kuru radījis kāds aizjūru rakstnieks laikos, kad vēl pat nebija ieviests tualetes papīrs. Es nespēju iedomāties dzīvi bez elektrības, kur nu vēl iejusties tā laika cilvēku domāšanā...

Nu labi... Dons Kihots bija jucis.

Kāpēc Servantes radīja varoni, kurš ir jucis?

1. Iespējams viņš pats bija jucis.
2. Iespējams viņš gribēja parādīt, ka visa sabiedrība ir jukusi.
3. Iespējams ka viņam bija apnicis, ka cilvēki tik ļoti ir aizrāvušies ar bruņinieku pasakām un gribēja, lai cilvēki pievēršas laicīgākām lietām.
4. Iespējams viņš pats bija aizrāvies ar bruņinieku pasakām un gribēja sevi parādīt, kā vientuļo bruņinieku, kurš joprojām jūsmo par lietām, par kurām citi jau sen vairāk nerunā.
5. Iespējams, ka Dons Kihots ir tikai simbols cilvēku [vīriešu] vēlmei būt būt tam cēlajam bruņiniekam un Servantes gribēja parādīt, ka katrā no mums mājo kāds apslēptais bruņinieks, kurš liek mums vēlēties būt cēliem un dižciltīgiem. Un šis Dona Kihota ceļojums ir tikai neironu ceļojums pa mūsu smadzenēm, kurš kādā atsevišķā situācijā mums liek lietas saskatīt citādāk nekā tas ir patiesībā – piemēram politiķi. Visi zin ka viņi ir blēži un krāpnieki, bet šis te Kihota sindroms politiķus padara citādākus mūsu acīs. Un pēc vēlēšanām [kaujas] mēs it kā uz brīdi ieraugam to patieso seju, bet diezgan ātri atkal aizmirstam.

Čīkstošā klusuma atkodēšana

Hmmm... Pirmais raksts radās izrādes izraisīto emociju uzplūdā – šis pēc sarunām ar kolēģiem, paziņām un citu darbu izpētes – it sevišķi Dantes „Dievišķās komēdijas” un plānots vairāk par pašu izrādi un tanī izmantotajiem elementiem.

Čīkstošā klusuma pārdomas

Izrāde, kura skaļi pasaka to, ko katrs kaut reizi pie sevis ir nodomājis.

Igaunijā izrādīta ap 300 reižu un to esot noskatījušies ap 80 000 cilvēku – tagad laiks latviešu publikai… 

Eižens Jonesku – DEGUNRADZIS

Absurda drāma, kura uzrunā sociālpolistskas problēmas, ar kurām saskaras ikviena sabiedrība. Darbā tiek aizskartas tādas problēmas kā: alkoholisms, tikumība, aizspriedumainība, indivīda socializēšanās ar pārējo sabiedrību.

Darbs esot sarakstīts 1959 gadā. Francijā. Autors esot bijis pa pusei rumānis [tēvs], pa pusei francūzis [māte].

Tenesijs Viljams „Orfejs nokāpj pazemē”

Stāsts par kādu jaunu vīrieti, kurš klaiņo apkārt pa pasauli un nejaušības pēc viņš nonāk kādā nelielā ciematiņā, kurā satiek nelaimīgi precētu sievieti, kuras vīrs guļ uz nāves gultas. Starp abiem izveidojas īslaicīgas attiecības, bet jaunajā vīrietī kvēlākas ir ceļotāja jūtas un drīz vien viņš atkal dodas ceļā.

Darbs ir sarakstīts 1950tajos gados. Un uzvests Brodvejā 1957 gadā. Šis ir iepriekš sarakstīta darba pārveidojums. 1940tajos Tenesijs sarakstīja darbu ar nosaukumu „Battle of Angels” un kad šīs lugas iestudējumam bija pirmizrāde, teātris aizdegās un luga tā arī netika izrādīta.

Darbs manuprāt tāds diezgan vienkāršs un tēma tāda novazāta / nolietota – vismaz mūsdienās. Toreiz varbūt šādi saldi darbi bija tieši laikā.

Seneka - Mēdeja

Hmm... No sākuma maz ko zinot par antīkajiem rakstniekiem nevarēju saprast kāpēc ir vajadzīgas divas lugas. Pirmā [Eirepīda luga] bija it kā tāda vispārējāka, bet otrā [Senekas] jau skatījās uz notikumiem daudz tuvāk un tos aprakstīja daudz smalkāk. Tagad ir pagājis ½ gads un esmu uzzinājis, ka tas tāpēc, ka pirmo lugu bija sarakstījis grieķu rakstnieks, bet otro romiešu. Šos abus darbus arī atkārtoti piesauc vairāki LKA lektori, ja vajag salīdzināt grieķu un romiešu darbus. Par klasiku jau ir palicis teiciens, ka Eiripīds / grieķi nogalina aiz skatuves, bet Seneka / romieši nogalina uz skatuves.

Žans Pols Sarts - Les Mouches

Filozofiski sarežģīts darbs, kurā cilvēks cīnās ar saviem apspiedējiem [reliģiju un politisko varu] par savu iekšējo / emocionālo brīvību un cenšas atbrīvoties stereotipiem un sirdsapziņas pārmetumiem. Man gan labāk patīk viņa oriģinālais nosaukums – „Les Mouches”

Franču rakstnieks Sarts [1905-1980] šo darbu esot sarakstījis 1943 gadā – šis ir viens no viņa pirmajiem darbiem, kas nozīme, ka viņam bijusi uzkrāta liela iepriekšējā emocionālā / filozofiskā bagāža. Lugā ir izmantotas Elektras kults, kuru izmantoja antīkās Grieķijas rakstnieki: Sofokls, Aishils un Eiripīds.

Henriks Ibsens „Tautas Naidnieks”

Stāsts par kādu mazpilsētiņu, kurā politiskās / ekonomiskās intereses nonāk pretrunā ar vārda brīvību un taisnīguma principiem.

H. Ibsens šo darbu esot sarakstījis 1882, kā atbildi tautas protestiem pret viņa iepriekšējā gada veikumu – lugu „Spoki”, kas tobrīd bija sacēlusi lielu skandālu tautā.

Gerhards Hauptmanis „Nogrimušais Zvans”

  Darbu 1896 gadā esot sarakstījis vācu dramaturgs Gerhards Hauptmanis [Gerhart Hauptmann], kurš 1912 gadā saņēma Nobela godalgu literatūrā.

  Hmmmm... Kopumā ņemot diezgan sarežģīts darbs. Teksts viegli lasījās [izņemot vietas, kur runāja vecā Vitiķene], bet šī iemesla dēļ varēja paskriet garām nozīmīgām vietām – ko es arī droši vien izdarīju. Lugā ir daudz dažādu mistisku tēlu, kuriem noteikti ir kāda simboliska jēga, kuru pagaidām neesmu kaut kā sapratis.

  Vācu teiku drāma -  pirmie trīs vārdi, kuri seko uzreiz pēc autora un darba nosaukuma. Tātad pietiekoši svarīgi, ja jau tie tur ir ielikti. Bet ko tas nozīmē? „Teiku drāma” – liek domāt, ka darbs tapis pārveidojot / iespaidojoties [vairāk vai mazāk] no tautas folkloras materiāla. No kādas? No vācu – tātad saknes meklējamas ģermāņu tautas darbos.

Pedro Calderón de la Barca y Barreda González de Henao Ruiz de Blasco y Riaño “Dzīve – sapnis”

  Pēc abu iepriekšējo [„Trīsgrašu operas” un „Tartifa”] darbu neloģiskajām beigām, šī jau bija stipri interesantāka literatūra. Darbs ir sarakstīts 1635 vai 36 gadā un ir viens no vispopulārākajiem, visvairāk pētītajiem un aprunātajiem spāņu tautības rakstnieka Pedro Kalderona de la Barkas [Pedro Calderon De La Barca] darbiem.

  Luga sarakstīta Spāņu inkvizīcijas aktīvākajā darbības posmā un liek domāt par to, kas ir īstenība un ko mēs uzskatām par patiesību. Patiesība ir tā ko mums pasaka / atklāj, kāds cits un pilnīgu patiesību uzzināt nekad nav iespējams. Bet no otras puses patiesība ir tas ko mēs zinām un priekš mums tā IR patiesība.

Bertolts Blehts „Trīsgrašu opera”

  

„Trīsgrašu opera” ir 1928 mūzikls, kuru radījuši vācu dramatists Bertolds Brehts un komponists Kurts Veils sadarbībā ar tulku Elizabeti Haupmani un scenogrāfu Kasparu Neheru. Cik sapratu tad „Trīsgrašu opera” ir Džona Geja 1728 gada darba „Ubagu opera” „rekonstrukcija”. Un ir vienīgā satīriskās balāžu operas pārstāve, kura ir saglabājusi savu popularitāti līdz mūsdienām.

Žans Batista Moljērs „Tartifs”

  Tā kā man arī šis tas ir jālasa, tad pa reizei iespamošu arī kādu rakstīta darba aprakstu.

  Baznīcas tēma man ir ļoti mīļa un par to pēdējā laikā esmu runājis un rakstījis diezgan daudz. Bija prieks lasīt šo lugu un atkal pārliecināties, ka arī „tajos” laikos bija cilvēki, kuri nepieņēma visu ko viņiem centās „iebarot”. 

  Moljērs „Tartifu” esot sarakstījis 1664 būdams 42 gadu vecs. Tas bija laiks, kad baznīcai bija lielāka ietekme, kā jebkad. Un lai dievs stāv man klāt, ceru ka arī nekad vairāk nebūs.

It Happened One Night [1934]

  Hmmmm... Kā lai sāk? WIKI ir rakstīts, ka tā ir komēdija ar čakarkomēdijas elementiem. Čakarkomēdija ir netradicionāls komēdijas veids, kura turpmākā darbība nav paredzama un tā negaidīti var ievirzīties pavisam citādā plaknē. Čakarkomēdijās ir trīs sieviešu tipi:
 * Kolumbīne - šis tēls it kā ir ņemts no Delartiskas komēdijas [laikam vajadzēja vairāk / sīkāk papētīt teātra vēsturi]. Es to saprotu, kā bagātu / izlutinātu dāmu greznas kleitās, kura lieto pārāk daudz kosmētikas - man viņas labpatīkas dēvēt par kosmētikas kapsētām.
 * Vecene - veca vecene. Idejas tēlam aizgūtas no dažādām pasakām.
 * Trešais tips ir izņēmums... Kaut kā neiebraucu kāds.

FUCK!!!

Izvēlējos tieši šo vārdu, lai sāktu "sarunu" ar jums, jo blogeris te kaut ko nočakarējās un pazaudēja iepriekš rakstīto...

Tad nu tā - skolā mums ir jāskatās filmas un teātra izrādes - tāpēc nolēmu publicēt savus iespaidus un emocijas. Šajos rakstos būs atsauces un informācija pārsvarā no wikipēdijas un jūtūba.  IMDB nešķiet tik ērts - tāpēc to izmantošu mazāk. 

Skolā lielu vērību nepievērsu pareizai grāmatzīmju izlikšanai - tā kā droši vien to nedarīšu arī šeit. Domāju, ja doma ir uztverama, tad vis ir kārtībā. Ja esi latviešu valodas skolotājas fans, tad vari vērt ciet šo lapu.
Jā.... un vārds "likums" man vispār izraisa riebumu.