Stāsts par kādu jaunu vīrieti, kurš klaiņo apkārt pa pasauli un nejaušības pēc viņš nonāk kādā nelielā ciematiņā, kurā satiek nelaimīgi precētu sievieti, kuras vīrs guļ uz nāves gultas. Starp abiem izveidojas īslaicīgas attiecības, bet jaunajā vīrietī kvēlākas ir ceļotāja jūtas un drīz vien viņš atkal dodas ceļā.
Darbs ir sarakstīts 1950tajos gados. Un uzvests Brodvejā 1957 gadā. Šis ir iepriekš sarakstīta darba pārveidojums. 1940tajos Tenesijs sarakstīja darbu ar nosaukumu „Battle of Angels” un kad šīs lugas iestudējumam bija pirmizrāde, teātris aizdegās un luga tā arī netika izrādīta.
Darbs manuprāt tāds diezgan vienkāršs un tēma tāda novazāta / nolietota – vismaz mūsdienās. Toreiz varbūt šādi saldi darbi bija tieši laikā.
Jau no paša sākuma lugu lasīju ar drusku savādāku interpretāciju un saprašanu. Man psiholoģija salika kopā neveiksmīgi tulkoto lugas nosaukumu un galvenā tēla vārda saīsinājumu – VELS un mana domāšana visu laiku strādāja uz to ka VELS ir pats nelabais, un visa darbība norisinās pazemē – vai kaut kā tā. Vai arī VELS ir ieradies uz zemes virsas, kā pavedinātājs un tagad spēlēsies ar cilvēku / sieviešu prātiem un vedinās viņas uz netiklībām. Daļēji jau arī bija taisnība, bet lasot darbu ar šādām domām, liekas ka darbu tā īsti nesapratu. It kā jau nebiju kļūdījies – VELAM bija romāns ar kafejnīcas īpašnieka sievu. Tikai nesapratu vai viņš ir tā kā nelabais vai tā kā Orfejs, kurš ir nonācis tumsas spēku varā un sajucis prātā.
Kad tiku līdz beigām, sapratu, ka darbs ir tādā ziepju operas stilā – ar visiem galvenajiem [nu jau klasiskiem] elementiem: jauns vīrietis satiek precētu sievieti. Šai sievietei ir slims bagāts vīrs un viņa pat plāno to noslepkavot, lai ātrāk tiktu no viņa vaļā. Protams, ka vīrs par to uzzina, nosauj savu sievu uzveļ vainu uz jauno vīrieti un viņš tiek sodīts par lietam, ko nav darījis, bet netiek sodīts par lietām, kuras viņš ir darījis – pavedinājis precētu sievieti.
Darbs jau protams ļoti traģisks – it sevišķi precētās kundzes liktenis, bet šķiet šī traģiskā mīlas tēma uz mani iedarbojās negatīvi un izraisīja nepatīkamas emocijas pret darbu, lai gan nevarētu rakstīt, ka luga ir garlaicīga vai neinteresanta.
Darbs jau protams ļoti traģisks – it sevišķi precētās kundzes liktenis, bet šķiet šī traģiskā mīlas tēma uz mani iedarbojās negatīvi un izraisīja nepatīkamas emocijas pret darbu, lai gan nevarētu rakstīt, ka luga ir garlaicīga vai neinteresanta.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru