Žans Pols Sarts - Les Mouches

Filozofiski sarežģīts darbs, kurā cilvēks cīnās ar saviem apspiedējiem [reliģiju un politisko varu] par savu iekšējo / emocionālo brīvību un cenšas atbrīvoties stereotipiem un sirdsapziņas pārmetumiem. Man gan labāk patīk viņa oriģinālais nosaukums – „Les Mouches”

Franču rakstnieks Sarts [1905-1980] šo darbu esot sarakstījis 1943 gadā – šis ir viens no viņa pirmajiem darbiem, kas nozīme, ka viņam bijusi uzkrāta liela iepriekšējā emocionālā / filozofiskā bagāža. Lugā ir izmantotas Elektras kults, kuru izmantoja antīkās Grieķijas rakstnieki: Sofokls, Aishils un Eiripīds.

Henriks Ibsens „Tautas Naidnieks”

Stāsts par kādu mazpilsētiņu, kurā politiskās / ekonomiskās intereses nonāk pretrunā ar vārda brīvību un taisnīguma principiem.

H. Ibsens šo darbu esot sarakstījis 1882, kā atbildi tautas protestiem pret viņa iepriekšējā gada veikumu – lugu „Spoki”, kas tobrīd bija sacēlusi lielu skandālu tautā.

Gerhards Hauptmanis „Nogrimušais Zvans”

  Darbu 1896 gadā esot sarakstījis vācu dramaturgs Gerhards Hauptmanis [Gerhart Hauptmann], kurš 1912 gadā saņēma Nobela godalgu literatūrā.

  Hmmmm... Kopumā ņemot diezgan sarežģīts darbs. Teksts viegli lasījās [izņemot vietas, kur runāja vecā Vitiķene], bet šī iemesla dēļ varēja paskriet garām nozīmīgām vietām – ko es arī droši vien izdarīju. Lugā ir daudz dažādu mistisku tēlu, kuriem noteikti ir kāda simboliska jēga, kuru pagaidām neesmu kaut kā sapratis.

  Vācu teiku drāma -  pirmie trīs vārdi, kuri seko uzreiz pēc autora un darba nosaukuma. Tātad pietiekoši svarīgi, ja jau tie tur ir ielikti. Bet ko tas nozīmē? „Teiku drāma” – liek domāt, ka darbs tapis pārveidojot / iespaidojoties [vairāk vai mazāk] no tautas folkloras materiāla. No kādas? No vācu – tātad saknes meklējamas ģermāņu tautas darbos.

Pedro Calderón de la Barca y Barreda González de Henao Ruiz de Blasco y Riaño “Dzīve – sapnis”

  Pēc abu iepriekšējo [„Trīsgrašu operas” un „Tartifa”] darbu neloģiskajām beigām, šī jau bija stipri interesantāka literatūra. Darbs ir sarakstīts 1635 vai 36 gadā un ir viens no vispopulārākajiem, visvairāk pētītajiem un aprunātajiem spāņu tautības rakstnieka Pedro Kalderona de la Barkas [Pedro Calderon De La Barca] darbiem.

  Luga sarakstīta Spāņu inkvizīcijas aktīvākajā darbības posmā un liek domāt par to, kas ir īstenība un ko mēs uzskatām par patiesību. Patiesība ir tā ko mums pasaka / atklāj, kāds cits un pilnīgu patiesību uzzināt nekad nav iespējams. Bet no otras puses patiesība ir tas ko mēs zinām un priekš mums tā IR patiesība.

Bertolts Blehts „Trīsgrašu opera”

  

„Trīsgrašu opera” ir 1928 mūzikls, kuru radījuši vācu dramatists Bertolds Brehts un komponists Kurts Veils sadarbībā ar tulku Elizabeti Haupmani un scenogrāfu Kasparu Neheru. Cik sapratu tad „Trīsgrašu opera” ir Džona Geja 1728 gada darba „Ubagu opera” „rekonstrukcija”. Un ir vienīgā satīriskās balāžu operas pārstāve, kura ir saglabājusi savu popularitāti līdz mūsdienām.

Žans Batista Moljērs „Tartifs”

  Tā kā man arī šis tas ir jālasa, tad pa reizei iespamošu arī kādu rakstīta darba aprakstu.

  Baznīcas tēma man ir ļoti mīļa un par to pēdējā laikā esmu runājis un rakstījis diezgan daudz. Bija prieks lasīt šo lugu un atkal pārliecināties, ka arī „tajos” laikos bija cilvēki, kuri nepieņēma visu ko viņiem centās „iebarot”. 

  Moljērs „Tartifu” esot sarakstījis 1664 būdams 42 gadu vecs. Tas bija laiks, kad baznīcai bija lielāka ietekme, kā jebkad. Un lai dievs stāv man klāt, ceru ka arī nekad vairāk nebūs.

It Happened One Night [1934]

  Hmmmm... Kā lai sāk? WIKI ir rakstīts, ka tā ir komēdija ar čakarkomēdijas elementiem. Čakarkomēdija ir netradicionāls komēdijas veids, kura turpmākā darbība nav paredzama un tā negaidīti var ievirzīties pavisam citādā plaknē. Čakarkomēdijās ir trīs sieviešu tipi:
 * Kolumbīne - šis tēls it kā ir ņemts no Delartiskas komēdijas [laikam vajadzēja vairāk / sīkāk papētīt teātra vēsturi]. Es to saprotu, kā bagātu / izlutinātu dāmu greznas kleitās, kura lieto pārāk daudz kosmētikas - man viņas labpatīkas dēvēt par kosmētikas kapsētām.
 * Vecene - veca vecene. Idejas tēlam aizgūtas no dažādām pasakām.
 * Trešais tips ir izņēmums... Kaut kā neiebraucu kāds.

FUCK!!!

Izvēlējos tieši šo vārdu, lai sāktu "sarunu" ar jums, jo blogeris te kaut ko nočakarējās un pazaudēja iepriekš rakstīto...

Tad nu tā - skolā mums ir jāskatās filmas un teātra izrādes - tāpēc nolēmu publicēt savus iespaidus un emocijas. Šajos rakstos būs atsauces un informācija pārsvarā no wikipēdijas un jūtūba.  IMDB nešķiet tik ērts - tāpēc to izmantošu mazāk. 

Skolā lielu vērību nepievērsu pareizai grāmatzīmju izlikšanai - tā kā droši vien to nedarīšu arī šeit. Domāju, ja doma ir uztverama, tad vis ir kārtībā. Ja esi latviešu valodas skolotājas fans, tad vari vērt ciet šo lapu.
Jā.... un vārds "likums" man vispār izraisa riebumu.