piektdiena, 2011. gada 20. maijs

Dona Kihota tēla saturs.


Jau kopš pamatskolas laikiem man ir bijušas problēmas ar literatūras skolotājiem, jo mana domāšana atšķiras no citiem un es redzu lietas drusku savādāk. Un tāpēc man vienmēr bijušas problēmas ar ieskaišu / kursa ieskaitīšanu / nokārtošanu, jo reti kad rakstīju to, ko vēlas pasniedzējas.
Par Donu Kihotu. Kāds gan šeit var būt saturs? Viņš ir jucis. Grāmatā tas skaidri un gaiši ir uzrakstīts. Un tagad Jūs vēlaties, lai es analizēju jukušu varoni, kuru radījis kāds aizjūru rakstnieks laikos, kad vēl pat nebija ieviests tualetes papīrs. Es nespēju iedomāties dzīvi bez elektrības, kur nu vēl iejusties tā laika cilvēku domāšanā...
Nu labi... Dons Kihots bija jucis.
Kāpēc Servantes radīja varoni, kurš ir jucis?
  1. Iespējams viņš pats bija jucis.
  2. Iespējams viņš gribēja parādīt, ka visa sabiedrība ir jukusi.
  3. Iespējams ka viņam bija apnicis, ka cilvēki tik ļoti ir aizrāvušies ar bruņinieku pasakām un gribēja, lai cilvēki pievēršas laicīgākām lietām.
  4. Iespējams viņš pats bija aizrāvies ar bruņinieku pasakām un gribēja sevi parādīt, kā vientuļo bruņinieku, kurš joprojām jūsmo par lietām, par kurām citi jau sen vairāk nerunā.
  5. Iespējams, ka Dons Kihots ir tikai simbols cilvēku [vīriešu] vēlmei būt būt tam cēlajam bruņiniekam un Servantes gribēja parādīt, ka katrā no mums mājo kāds apslēptais bruņinieks, kurš liek mums vēlēties būt cēliem un dižciltīgiem. Un šis Dona Kihota ceļojums ir tikai neironu ceļojums pa mūsu smadzenēm, kurš kādā atsevišķā situācijā mums liek lietas saskatīt citādāk nekā tas ir patiesībā – piemēram politiķi. Visi zin ka viņi ir blēži un krāpnieki, bet šis te Kihota sindroms politiķus padara citādākus mūsu acīs. Un pēc vēlēšanām [kaujas] mēs it kā uz brīdi ieraugam to patieso seju, bet diezgan ātri atkal aizmirstam.
Un kurš vispār cilvēkam ir devis tiesības spriest par otra cilvēka prāta spējām? Kurš ir nostādījis vienu cilvēku pārāku par citiem? Viņi paši. Neviens nevar ieskatīties otra cilvēka smadzenēs. Nav iespējams redzēt bildi tādu, kādu redz cits cilvēks. Tas ir neiespējami. Mēs tikai pieņemam no aprakstiem, ka mēs redzam ko līdzīgu, tam ko redz citi. Mēs esam pieņēmuši aptuvenus lietu definējumus, par ko ir vienojušies lielākā daļa cilvēku. Bet kurs ir teicis, ka viņiem ir taisnība – viņi paši. Un tie ir tikai kārtējie cilvēku vārdi – tādi paši, kā trakā Kihota. Viņi neparko neatšķiras. Bet vairākumam esot taisnība – tā ir kārtējā cilvēku vēlme kontrolēt citus cilvēkus – tas viņiem liek justies drošiem un vareniem. Un jo vairāk cilvēkus kāds kontrolē, jo varenāk var sajusties, jo vairāk naudas ir iespējams iegūt, lai apmierinātu savas trakās vēlmes. Kāpēc neviens nesaka, ka miljardieri ir traki? Tāpēc, ka viņi kontrolē attiecīgās iestādes. Cilvēki dzīvo mājās, kuras pēc platības ir NENORMĀLI lielas, mašīnas tērē ĀRPRĀTĪGUS kvantumus, zemes izsmeļamo resursu... Un cilvēki tērē arvien vairāk un vairāk – mašīnas paliek lielākas, mājas dārgākas – to uzturēšana patērē arvien vairāk zemes resursu, kuri drīz beigsies... Un ko tad? Pasaule nav neizsmeļamu resursu kalns – tie beigsies gribam to vai nē. Patreiz cilvēce soļo pa pašiznīcināšanos taku un jo bagātāks tu esi, jo vairāk priekšgalā tu izvirzies un rauj pārējos sev līdzi. Bet kā viņus apturēt? Viņiem var stāstīt un rādīt piemērus cik vien vēlies, bet viņiem vienalga – manuprāt tas ir pierādījums, ka viņi ir jukuši. Ja cilvēks pats dzen sevi nāvē – ne tikai sevi, bet VISU CILVĒCI un ja viņam šo lietu izskaidro un viņš vienalga nesaprot, tad tas manuprāt ir pietiekošs pierādījums, lai uzskatītu viņus par neprātīgiem. Un šādi cilvēki ir MILJARDIEM. Lielākā daļa pasaules iedzīvotāju ir traki, bet tā kā viņi ir traki, tad šis te trakums tiek uzskatīts par normu un tie kuri spēj vēl kautcik loģiski padomāt – viņi tiek definēti par neprātīgajiem, jo viņi atšķiras no vairākuma un nerīkojas sabiedrības interesēs. Un kā tagad rīkoties? Ko darīt trakā nama apsargam, ja trakie ir ieņēmuši trako namu – vai cietumnieki cietumu? Ja šāds precedents notiek tad, sargi savai aizstāvībai ir tiesīgi lietot ieročus. Bet kas viņiem šādas tiesības ir devis? Cilvēki, kuri nav vairāk pie varas attiecīgajā ieslodzījuma vietā. Apsargs ir tiesīgs nogalināt sadumpojušos ieslodzītos / trakos, ja tie apdraud viņa dzīvību. Vai šādas tiesības attiecas arī „reālo pasauli”? Kāpēc ne? Es domāju, ka visi šie MILJARDI, kuri dzen pasauli uz bojāeju, būtu jānošauj. KAS TAS BŪTU PAR SLAKTIŅU! Miljardiem līķu pa visu pasauli – vai pietiks vietas, lai viņus visus apglabātu? Vai pietiks vietas, lai viņus visus apglabātu, kad viņi mirs dabiskā nāvē?
Un kurš tagad ir jucis? Ja ASV presē nonāktu šāds raksts, ka gribu nogalināt lielāko daļu viņu nācis es tiktu padarīts par jukušu teroristu un visticamāk pats tiktu nogalināts. Un kurš tagad ir tiesīgs pateikt, kurš ir traks? Un kurš viņam deva šādas tiesības – protams cilvēks. Es personīgi piekrītu Džordža Karlīna teiktajam, ka tiesības ir pats stulbākais ko cilvēce ir izdomājusi. Piekrītu viņa uzskatiem, ka ir tikai divas opcijas:
  1. Cilvēkam ir neierobežots skaits tiesību
  2. Cilvēkam nav nekādu tiesību
Es sliecos domāt, ka cilvēks ir tiesīgs darīt, ko vien vēlas, bet ja kādam tas nepatīk, tad viņam ir tiesības mani nogalināt. Tāpēc nākamreiz kad kāds jums pienāks klāt un sāks vāvuļot par savām tiesībām:
”Man ir tiesības uz savu viedokli”
Saki: „Ak tā? Arī man ir tiesības uz savu viedokli un mans viedoklis ir ka tev nav tiesību uz savu viedokli” tad nošauj to pamuļķi un ej mierīgi tālāk...

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru