pirmdiena, 2011. gada 18. jūlijs

"Walk Hard: The Dewey Cox Story" vs "Walk the Line"

   
  VS 

Braukājot pa internetu meklējot filmas vairākas reizes uzdūros filmai "Walk Hard: The Dewey Cox Story". Agrāk pie Henrija pērkot diskus nācās izvēlēties pēc vāciņa attēla, jo par mūziku un grupām tad vēl zināju maz. Līdzīgi arī tagad ir ar filmām - šīs filmas attēls uzreizi izraisīja interesi. Vēl nedaudz palasot netā informāciju nolēma, ka šī filma ir pietiekoši vērta, lai es viņu noskatītos.

Bet vispirms par "Walk the Line". Tā ir "dokumentāla" 2005 gada filma par dziedātāju Johnny Cash, kurš mira pāris gadus pirms filmas uzņemšanas. Laikam pareizāk, ka filma uzņemta pāris gadus pēc mūziķa nāves. Stāsts, jau tipa traģisks - jaunības gados nelaimes gadījumā iet bojā brālis - par ko tēvs viņam visu mūžu pārmeta. Ceļojot pa pasauli un uzstājoties viņš nonāk arvien lielākā narkotiku atkarībā, kuru uzveic mīla. Tādas vietas, kuras varētu atzīmēt "+" nevaru atcerēties un vienīgo "-" varētu ielikt par to vietu, kur viņš sākumā sāk sacerēt dziesmas. Šinī vietā viņš pie sevis dungo dziesmas un tās ir tādas kādas mēs tās pazīstam arī šodien - man liekas, ka interesantāk būtu, ja filmā parādītu, ka tās dziesmas sākumā bija iecerētas un laika gaidā pieslīpējušās un ieguvušas gala skanējumu. Šo tēmu pat varētu izvīt cauri visai filmai - mūziķis filmas laikā iziet cauri dažādiem piedzīvojumiem un līdz ar to mainās arī viņa dziesma. Filmas beigās, tā varētu būt ieguvusi savu vērtību, jo tagad kaut kā nesaprotami bija, ka džeks dziet par to ka nošāvis Teksasā kādu džeku, lai tikai redzētu, kā viņš mirst. Daudz iespaidīgāk būtu bijis, ja viņš tiešām kādu būtu nošāvis a tā tagad tā tāda tukša muldēšana. Un filmas beigās viņš varētu nožēlot savas izdarības un nodziedāt dziesmu pilnā garumā, jo tagad filmas beigas likās tādas aprautas - kā pasakā - princis satiek princesi / aprecās un dzīvo laimīgi līdz mūža galam. Par filmas finālu varētu likt kā "+" [par prinešu pasakas beigām] tā arī "-" [par aprautajām beigām]. Ā jā - no filmas uzzināju, ka ir ierakstīts Keša 1968 gada koncerts Folsonas cietumā - novilku, paklausījos - ir OK. Vai es ieteiktu šo filmu skatīties citiem??? Vienīgi tad ja jūs pēc tam skataties arī  "Walk Hard: The Dewey Cox Story" un jums patīk komēdija / parodija / apsurds.
 Kaut kā interesanti sanāca, jo es "Walk Hard: The Dewey Cox Story" noskatījos pirmo un tikai tad "Walk the Line". Un tagad pat negribētu teikt, ka tas ir sliktākais variants. Katrā ziņā "Walk Hard: The Dewey Cox Story" es vērtēju daudz augstāk. Šī filma parodē gan  "Walk the Line", gan visas citas mūziķu dokumentālās filmas, gan arī mūzikas vēsturi kopumā. Filma darbība sākās laikam kādos 50ajos un iziet cauri visiem mūzikas stiliem un etapiem visu laiku iepinot elementus no "Walk the Line", kā piemēram [spoiler] izlietnes noraušanu. xexexexexe aaaaaaaaaaaaai fucking labi bij uztaisīts... Šitā filma laikam ir manu labāko filmu topa pirmajā piecniekā... "-" nebija, tikai vieni "+"... Negribas daudz par filmu rakstīt, jo tā ir jāredz... Lieliska, jautra filma, lai uzlabotu garastāvokli... Šķiet, ja tuvākajā nākotnē neatradīšu, ko labu tad būs jānovelk vēlreiz un tagad es viņu vairāk nedzēsīšu ārā no kompja.

Ā jā - Keša filmā bij Reese Witherspoon - man patika.

xexexe šitā filma ir tik awesome superīga, ka pat ieliku 2us treilerus xexexexe 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru