Ir pagājusi nedēļa kopš eksperimenta "Vīns 3L burkā" sākuma. Jau no pirmās dienas biezumiem bija tendence uzpeldēt virspusē. Un ogļskābā gāze, kura izdalās rūgšanas procesā, biezumus sablīvēja burkas augšpusē. Katru dienu [vismaz 3 reizes dienā] burku kārtīgi izmaisīju. Pirmajās dienās šie ogu biezumi tika sablīvēti stingrāk, bet pēdējās šī tendence bija stipri mazinājusies, tādēļ nolēmu, ka ir pienācis laiks nomainīt burkas aizdaru ar "sifonu".
Sagatavoju vēl vienu 3L buru, marli, piltuvi un koka karoti.
Piltuvi pārvelkam ar marli, kuru nostiprinām ar gumiju. Liekam to virsū 3L burkai un lejam iekšā sarūgušo sulu.
Biezumus nokāšu jau pašā sākumā, jo gribu izmēģināt citu vīna gatavošanas veidu. Parasti vīnu nolej no biezumiem kādus pāris mēnešus pēc procesa uzsākšanas. Un šī te "biezumu mērcēšana" var vīnam piešķirt savu piegaršu. Ja biezumus aizvāc jau pašā sākumā, vīnam vajadzētu sanākt "tīrākam". Tātad... Vīns tiek liets piltuvē.... Šādu piltuvi iegādājos tikai tāpēc, ka veikalā nevarējām atrast trekteri. bet labi vien ir, ka neatradām. Šī piltuve ir paredzēta dažādiem tilpņu kakliņu diametriem un burkai viņš der "kā uzliets". Plus šinī piltuvē var ieliet vairāk masas, kā jebkurā trekterī, ko esmu redzējis. Ja nav ne piltuves, ne trektera, domāju, ka pilnīgi mierīgi var izmantot arī apgrieztu plastmasas pudeli. Ka tikai ir kur biezumiem sakrāties. Marli liku divās kārtās, lai nokāstu pēc iespējas vairāk biezumu. Proces ir diezgan palēns. Kamēr piltuvē filtrējas biezumi, uzsildu ūdeni un izšķīdinu cukuru.
Šoreiz pievienoju divas krūzes cukura. Cik tas ir kilogramos - nav ne jausmas. Kad ir pārlieta aptuveni puse burkas, marle ir aizfiltrējusies tik tālu, ka proces paliek ļļļļļļoti lēns. Procesu var nedaudz paātrināt, apmaisot biezumus ar karoti, bet vienalga tas ir lēni. Ņemu vēl vienu marles gabalu un turpinu filtrācijas procesu.
Laiks sākt domāt par vāku. Mana ideja vienkārša - ņemam burkas vāku / izurbjam tajā nelielu caurumu un liekam iekšā sifonu. Caurums vākā jāurbj nedaudz mazāks nekā sifona kājas diametrs. Ja caurums būs par lielu, iekšā tiks gaiss un viss darbs būs vējā.
Pēc vāka uzlikšanas cītīgi vēroju, kas notiek ar sifona ūdeni. Sākumā ūdens stāv uz vietas. Kad burku kārtīgi saskalinu, sāk izdalīties gāzes burbulīši - tātad viss kārtībā. Bet, ja atstāju burku miera stāvoklī, tad ūdens līmenis abos sifona rezervuāros sāk izlīdzināties. Tas šķiet var nozīmēt divas lietas: 1] rūgšanas process apstājies
[bet tā taču nevar būt - kad burku saskalināju, gāze taču izdalījās...] 2]burkas vāks tik labi nenoslēdz trauku un kaut kur tiek iekšā gaiss [
precīzāk tiek ārā gāze]. Varbūt, tā kā 3L burka ir 10 reizes mazāka par vīna balonu, arī gāzes izdalās 10 reizes mazāk un nespēj ūdeni "pastumt malā". Lai vai kā - nolemju atstāt burku likteņa varā. Novietoju to blakus
jāņogu vīna balonam un eju darīt savas lietas. Vakarā apskatot savu eksperimentu, gūstu sirdsmieru - viss ir kārtībā. Sifonā ūdens ir aizspiests tieši tāpat, kā lielajā vīna balonā un ik pēc kādām 10 sekundēm tiek izspiests neliels gāzes burbulis. Mans skaidrojums ir tāds, ka sākotnējās rūgšanas procesā tika izlietots viss cukurs un process bija apstājies. Un pēc izšķīdinātā cukura pievienošanas tam vajadzēja nedaudz laika, lai atkal atsāktos. URĀĀĀ!!!
Tātad šobrīd eksperiments ieiet otrajā stadijā - ir sākusies galvenā fermentācija, kurai vajadzētu ilgt kādus pāris mēnešus. Līdz tam jāmēģina noskaidrot, cik tad īsti vīnam ir jāpievieno cukurs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru