Kopš melleņnieka "aizblombēšanas" ar sifonu ir pagājušas aptuveni 6 nedēļas. Gāzes burbulīšu izdalīšanās miera stāvoklī ir stipri samazinājusies. Protams, pie burkas kārtīgas saskalošanas, arī gāze izdalās kārtīgi. Šādu saskalošanu es veicu aptuveni reizi nedēļā, tā kā domāju, ka vīns nu jau būs gana labi izrūdzis. Šodien nospriedu, ka ir laiks vīnu noliet no "biezumiem".
Nepieciešamais ekipējums:
1. Trubiņa pa kuru pārsūknēt vīnu.
2. Marle vīna filtrēšanai
3. Trauks, kurā pārsūknēt vīnu
Pasākums pavisam vienkāršs. Pilno trauku novieto drusku augstāk, nekā trauku, kurā šķidrums tiks pārsūknēts. Ievieto trubiņas vienu galu burkā ar vīnu / drusku uzsūc, lai vīns "ietek" trubiņā un pēc tam tik jāskatās, lai vīns paspēj izfiltrēties caur marli. Ja marles caurlaidība ir mazāka par pienākošā vīna daudzumu, tad var trubiņu drusku piespiest ciet, lai samazinātu tekošā vīna daudzumu. Trubiņai komplektā līdzi nāca stikla caurulīte. Viens tās gals maucas iekšā caurulītē, otrs ir aiztaisīts ciet. Netālu no noslēgtā gala atrodas neliels caurums, pa kuru vīns tiek iesūknēts. Ar šādas caurulītes palīdzību ir nedaudz vieglāk izkontrolēt, lai kopā ar vīnu netiktu pārsūknētas arī nogulsnes. Ja caurulītes gals sasniedz trauka dibenu, tad caurums atrodas tieši virs nogulsnēm un nogulsnes netiek pārsūknētas.
Nelielu marles gabalu uzlieku uz burkas / nostiprinu ar gumiju un izveidoju nelielu iedobi.
Caurulīte ir ievietota / pārsūknēšanas process var sākties. Kad veicu dekantēšanu jāņogu vīnam, tas aizņēma ievērojami vairāk laika. Tad arī varēja skatīties vai netiek pārsūknēti, kādi biezumi utt. Bet ar tik nelielu daudzumu, kā 3L, tas aizņem vien pāris desmit sekunžu.
Caurulīte nostrādāja tieši tā, kā viņai bija jānostrādā. Visi biezumi palika burkas apakšā. Tos pārlietajam vīnam pievienot nevajag. Caur marli nelielu daudzumu atlēju glāzē nogaršošanai.
Cik esmu lasījis vīna receptes i-netā, tad lielākā daļa raksta, ka no mellenēm nekāds garšīgais vīns nesanākot. Pašam gan liekas, ka vīniņš sanācis gardum gardais. Brīnumainā kārtā proporcijas ir trāpījušās pareizajos daudzumus. Vīniņš nav ne pārāk skābs, ne arī pārāk salds. Diezgan labi var arī sagaršot mellenes. Esmu novērojis, ka daudzi vietējie raudzētāji uzskata, ka vīnam ir jābūt saldam. Tad varot teikt, ka esot sanācis labs desertu vīns. Nu protams - cukurs. Jo vairāk, jo garšīgāks. Šeit mūsu domas atšķiras. Neuzskatu, ka vīns ir kompots - tam nav jābūt saldam. Tāpēc nedaudz uztraucos vai pie nākamās burkas atvēršanas garša būs tikpat laba, kā šoreiz, jo pēc vīna pārliešanas pievienoju vēl nedaudz cukura. Bet to mēs uzzināsim pēc kāda 1/2 gada.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru