Esam pieveikuši apmēram 2/3 daļas no mūsu ceļojuma. Priekšā vēl atlikušas tikai Igaunijas leģendārās salas. Sāk parādīties neliels sagurums, bet reizē arī jauna enerģija. Vai tas no adrenalīna vai svaigā gaisa, nav svarīgi - jūtamies moži un dodamies apskatīt dzīvi uz salām.
Laika gan mums nav daudz, jo pēc pāris dienam jau jāatsāk darba gaitas, bet mājas ir diezgan patālu. Ierodamies Rohuküla ostā - gaidam prāmi. Pamanām kādu jauku "hipiju ģimeni", kuri ceļošanai pielāgojuši kaut kādu armijas mašīnu.
Pietauvojamies Hiiumaa. Sākotnējais plāns bija apbraukt salai riņķī. Tagad saprotam, ka tādā gadījumā nepaspēsim laicīgi mājās. Aizminam līdz Käina Un sākam meklēt iespeju kautkur palikt pa nakti. Ir viena viesnīciņa, bet tā jau pilna. Jau kopš prāmja, mums "seko" kāds pāris. Šķiet austrieši vai vācieši, kuri ceļo ar īrētiem velosipēdiem. Piebraucam pie kādas viesu mājas un arī šie ir klāt. Šeit istabiņas ir pietiekošā daudzumā. Saimniece gan tāda jocīga - nerunā ne angliski, ne krieviski un attieksme ar riktīgi "grumpy". Vakaru pavadām guļot gultā un skatoties TV - igauņu loto.
Nākamo dienu plānojam pēc iepriekš dabūtā prāmīšu saraksta. Kārtīgi izguļamies, savācam mantas un dodamies atkal ceļā. Mūsu "draugus" nekur nemanam. Šķiet viņus dzirdējām diezgan agri no rīta steidzmies uz vienu no pirmajiem prāmja reisiem. Lai gan arī mums ir jāsteidzas, mēs vēl atrodam laiku, lai piestātu pie vietējā veikaliņa, lai iedzertu kafiju un uzēstu vietējos žāvējumus - garšīgākā gaļa, ko ēdu 2013 gadā. Kad ieminam Pärna, lai celtos pāri uz Saaremaa, satiekam arī vāciešus. Izrādās viņi par prāmja attiešanas laikiem vaicāja grumpytantei - kļūda. Tante bij iedevusi kaut kādus neprecīzus laikus un vācu pāris ieradies ostā 10min. pēc prāmja attiešanas.
Saaremaa. Ceļvedis piedāvā visdažādākos apskates objektus un izklaides iespējas, bet mēs minam tālāk. Novērojām, ka uz salām notiek intensīva savrupmāju būvniecība. Pieļauju, ka tie varētu būt Zviedri, kuriem prestiža lieta skaitās vasarnīca uz salas.
Saaremaa un Muhu savieno uzbērums, kuram ir diezgan savdabīga pagātne, ar kuru var iepazīties uzbēruma Muhu galā.
Kuivastu sasniedzam pietiekoši laicīgi, lai paspētu pārcelties atpakaļ uz kontinentu, bet nolemjam pavadīt vēl vienu nakti uz salas. Paejam drusku nostāk no ostas teritorijas un domajam celt telti kaut kur pludmalē. Tikai tas izrādījās nedaudz sarežģītāk nekā bijam domājuši. Lai būtu kaut cik mīksta gulēšana, nēkas telti celt pļavā uz nolocītas zāles. Kad tas darīts, atgriežamies "pludmalē", kur bij novietoti tieši divi krēsli. Atlaižamies un baudam salas nesteidzīgo mieru vērojot šurpu-turpu braukājošos prāmīšus. Pārcilājam ceļojumā gūtos iespaidus un apskatītās vietas. Nākamajās divās dienās jātiek līdz mājām.
No rīta mūs modina pienākošo prāmīšu "taurēšana". Novācam telti. Pārceļamies uz Virtsu. Un fiksi minam Pärnu virzienā - pie debesīm kas ilgi neredzēts - mākoņi. Pietam tādi iespaidīgi. Kad esam pieveikuši apmēram 1/2 ceļa, protams sāk līt. Esam meža vīdu - paslēpties nav kur. Uzvelkam lietus mēteļus un nolemjam doties tālāk.
Sāk līt vēl stiprāk. Nu tagad vairāk nav jēgas stāties un slēpties - vienkārši ir jāmin līdz Pärnu, jāņem viesnīciņā nummurs un jāpaliek tur. Pie pašas pilsētas sākas ceļa remonts. Tagad ne tikai mums ir jāsamazina ātrums, bet vēl jābrien pa dubļiem.
Mūsu idealais cēļojums ir pārvērties par Dzelzsvīra sacensībām. Iebrauc Pärnu pārduru pakaļējo riepu - nu bet protams!
Noskaņojums krītas ar katru sekundi. Salabojam riepu. Sameklējam bibliotēku. Nobukojam viesu namiņu. Esam izmirkuši līdz ādai, izsaluši līdz kaulam. Uzmeklējam viesu namiņu, uz siltās grīdas izklājam slapjās drēbes, ejam gulēt. Cerams rīt būs labs laiks - rīt jātiek līdz mājām.
No rīta spīd saule. Sakravājam mantas, noēdam brokastis un kāpjam uz riteņiem. Vakardienas lietus, ne tikai aizkavēja plānus, bet arī pamaktīgi patukšoja organisma enerģijas rezerves. Bet atpūtai tagad nav laika - darīsim to mājās. Tagad jāmin. Mērķis - Saulkrasti. Attālums pamaktīgs, bet citus variantus nepieļaujam. Pēc kāda laika sasniedzam robežu.... Latvija... Pilnībā saprotu un neko nepārmetu tiem cilvēkiem, kuri izvēlējušies šeit neatgriezties. Pat tikai pēc divu nedēļu prombūtnes, pārbraucot robežu man gribējās griezties riņķī un braukt atpakaļ uz Igauniju. Tur pat uz salām, uz mazākās nozīmes ceļiem bija labāks ceļa segums nekā pie mums uz galvenajām "šosejām".
Saulkrastus sasniedzam pietiekoši laicīgi, lai vēl kādu laiku paciemotos pie saulkrastiešiem. Šodien esam nominuši kādus 135 km. Vakarā kāpjam vilcienā un atgriežamies Rīgā. Esam to izdarījuši - divās nedēļas apceļojuši apkārt Igaunijai. Iztiekot ar minimālu mantu daudzumu un sporta velosipēdiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru