Mostamies "agri". Virs pļavas lidinās migla. Dodamies uz vilcienu, jo jāsāk jau domāt par nokļūšanu mājās, bet apskatīt vēl KO ir vesela čupa. Šodienas mēŗķis Jaga ūdenskritums un Tallinna.
Pāris pieturas nobraukuši, kāpjam ārā no vilciena un dodamies meklēt vietu kur "ūdens krīt". Norādes un kartes ir mulsinošas, bet protams, ka atrast vajadzīgo mums izdodas. Vieta skaista. Tā kā ir karstas vasaras vidus, upe ir pažuvuse un aizņem tikai kādu 1/2 no savas "gultnes" paverot mums savdabīgu skatu. Šī nav smilšainās Latvijas ierastās upes, kuras izgrauž savu ceļu smilšainajā pamatnē. Šī plūst pa dolomīta plātni - tāpēc nav visai dziļa, bet ir diezgan paplata.
Papriecājušies par skatu, nolemjam, ka jāiet apskatīt arī no apakšas. Un izrādās, ka var arī "paiet apakšā" zem ūdenskrituma. Nu, tā kā filmās.
Citi arī peldās zem ūdenskrituma, mums pietiek ar šļakatām, kuras mūs patīkami veldzē. Peldēties mēs gribam jūrā, tāpēc dodamies pa nesen būvētu celiņu jūras virzienā. Pludmali sasniedzam, bet ne tā kā bijām domajuši. Vēljoprojām nespēju noorientēties vietējā kartē - bijām domājuši līdz Tallinnai doties gar jūru, bet nespējam atrast kartē iezīmētos tiltiņus. Laikam nevajadzētu vadīties pēc 7 gadus veca ceļveža :D.
Nākas darīt to, ko parasti nedaram - dodamies atpakaļ pa to pašu ceļu, kuru atbraucām.
Līdz Tallinnai mūs gan ved gan neved veloceliņš. Kautkā esam sameklējuši centru / vecpilsētu. Nobukojam hosteli "Dancing esti" un dodamies viņu meklēt. Atrodam to nelielā šķērsieliņā. Ja tā padomā cilvēki parasti viesnīcās dzīvo diezgan trūcīgi - uz diviem cilvēkiem viena gulta. Mēs baudam dzīvi un paņemam uz diviem cilvēkiem četras gultas :D. Starpcitu, hosteli rekomendējam, kā ļoti labu hosteli. ĻOTI sliktu viesnīcu, bet kā hostelis viņš bija pat ļoti psihodēlisks.
Pilsēta jau skaista, it sevišķi vecpilsēta, bet mums šī kņada un drūsma ātri vien apnīk - gribas būt tur ārā.... kur svaigo gaisu var elpot malkiem vien... Tādēļ braucot garām dzelzsceļa stacijai atkal nosveramies par labu vilcienam. ŠOREIZ TAS IR JAUNAIS "ZEMĀS GRĪDAS" VILCIENS. Komforts lielāks nekā hostelī. Bet komfortu baudam neilgi, jo tālāk par Keilu vilcien nekursē. Kāpjam ārā un minam uz Haapsalu. Izklausās jau vienkārši, bet tajā dienā nācās nomīt apmēram 70 km pret vēju, kurš lauž kokus.
Bet neskatoties uz lielo vēju - mērķi sasniedzam. Ir pavēls. Uzmeklējam kempingu un ātri vien dodamies gulēt. Līdz šim bij pierasts, ka ja gulējām teltī, tad blakus varejām dzirdēt tikai putnu dziesmas. Tagad vācu smieklus. Mostamies un dodamies apskatīt pilsētu. Šeit man bija vēlviens parsteigums. Kāpēc neviens neraksta / neruna par Haapsalu? Pilsēta ir neizsakāmi skaista. Šeit nav padomjlaika bloku augstceltnes. Pilsēta ir tieši tik liela, lai tās apskate neaizņemtu visu dienu. Lai gan, lai kārtīgi šeit visu apskatītu, vajadzētu atsevišķu atvaļinājumu. Vienā daļā māju ir dažādas mākslas darbnīcas un veikaliņi. Pilsētiņa ir pie ūdeņiem. Ir izbūvēta promenāde. Vārdu sakot skaisti.
Bet diemžēl arī šeit mēs īlgi nevaram uzturēties, jo mums jādodas tālak uz Rohuküla. Ja dodaties uz šejieni ar velo, tad jums ir divas iespējas:
A. Braukt pa asfaltu
B. Braukt pa vecajām vilciena sliedēm, kuru vietā tagad esot izveidots veloceliņš. 2013 gadā tur bija grants segums, bet varbūt kaut kad nakotnē parādīsies arī asfalts. Tad nokļūšana līdz ostai būtu vēl ērtāka... un garlaicīgāka.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru