Esam Kundā! Ir Zvejnieksvētki.
Vai tiešām? 100% par to pārliecināts neesmu - varbūt ir jūrassvētki. Mūsdienās vai tad ir svarīgi vai dzeram par godu zvejniekiem vai jūrai? Es pat nezinu, kurus svētkus mēs "svinam" Latvijā, kur nu vēl valstī, kur cilvēki runā it kā viņiem maksātu 1$ par katru "t" "k" "g" "h" "o" burtu ko viņi izrunā.
Un igauņiem patīk svinēt svētkus. Kāpēc? Tāpēc, ka tad var riktīgi izšūpoties. Gribi redzēt priecīgu igauni - iedod viņam šūpoles.
Protams, ka svētkos piesvinēties grib daudzi, bet kādam šie svētki ir arī jāvada. Un šis pienākums tika uzticēts citplanētiešiem.
Pievērsiet uzmanību uzvalka garumam. xixixi
Tātad, ir svētki, ir svētku vadītāji. Bet ko labu sadarīt svētkos?
a. var pašaudīties.
b. pagleznot.
c. Aprunāties ar latviešu groziņu pinēju.
Un protams, pāri visam šūpāšanās.
Es jau pieminēju, ka igauņiem ĻOTI patīk šūpoties?
Bet ja no svētku aktīvās baudīšanas esi saguris vari atlaisties ēnā un ļaut sirdij / dvēselei baudīt svētkus - klausoties pensionāru priekšnesumus
vai mēģinot izprast strīpiņdejotāju noslēpumus
Laikam nebijām vienīgie, kam tas vis likās nedaudz par daudz.
Čaļi piešķīla guntiņu jūrmalā sakrautajai malkas čupai un saulrietā nozuda krūmos ar visu benzīna kannu.
Tādi īsumā bija igauņu Zvej.... jūr.... svētki! Nu, vismaz tādi viņi mums atklājās. Ja esat tuvumā, tad ir vērts vienu dienu uzkavēties, bet braukt speciāli no Latvijas uz turieni - neiesaku. Lai gan zivju maizītes bij SUPER DUPER GARDAS!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru