Lai arī cik interesanti būtu LLC, mums tomēr jādodas tālāk. Pozitīvas emocijas, iespaidi un atmiņas pavadīs mūs visu ceļu.
Tā kā dēļ LLC apmeklējuma drusku atpaliekam no "plānotā grafika", tad nolemjam izmantot Igaunijas pasažieru vilciena pakalpojumus. Jana kkur bij lasījuse, ka Igaunijā vilcienā nav jāmaksā par velosipēda pārvadāšanu. Un ko domājāt? - vēlāk izradīsies, ka tas tā patiešām ir! Pieturvietā izlikti vilcienu kustības saraksti, bet kur iegādāties biļeti? Nu neko - kāpsim iekšā un ja nu kas, tad pirksim vilcienā. Gaidām. Izbūvēts augstais perons priekš zemās grīdas vilcieniem. Intriga pieaug. Nedaudz uzkožam. Pēc laika pienāk vecs pusrūsējis vilciena sastāvs. Rāpjamies iekšā. Pienāk kontroliere. Puskrievangliski izskaidrojam kur gribam nokļūt. Par biļeti var samaksāt ar maksājuma karti - Igaunija turpina pārsteigt! Par velo nebij jāmaksā un uzkarināt tos ar nav kur. Pusaizbarikādejam eju, atlaižamies mīkstajos krēslos un klausāmies igauniskos pieturu nosaukumus.
TAPA. Kāpjam ārā! Klāt jau vakars. Uzceļam telti nelielas upītes krastā un guļam nost.
Mūsu plāns bij apskatīt Rakveri un doties tālāk Tallinnas virzienā, bet Rakveres info uzzinajām, ka pēc pāris dienām Kundā būs Jūrassvētki, kas mums, ka jūras mīļotājiem, likām super amizanti. Pamainām plānus un dodamies uz austrumiem - mūsu mērķis Pussi xixi, Kiviõli, Valaste Juga!
Ieripojam rūpnieciskā rajonā - paliekam diezgan modernā Tuhamāe hostelī, kurš izveidots mākslīgā kalna pakājē. Protams, ka jāuzkāpj un jāpavakariņo pašā kalna augšā.
Pēdējās 4 dienas dienas pa lielam uz priekšu mūs dzen apziņa, ka kaut kur priekšā ir jūra. Kā mēs brauksim gar jūras krastu un iesim peldēties, kad vien iegribas. Šķiet, ka beidzot sapnis īstenosies. Esam tikai rokas stiepiena attālumā... Ieripojam "Saka-Ontika pank'ā".. Braucam pa ceļu un dzirdam, ka jūra ir turpat aiz kokiem... Noliekam velosipēdus un brienam cauri krūmiem... Vēl drusku drusku, BET TAD... Mūsu skatam paveras jūra, Finlandijas gulfs... Kurš atrodas kādus 20-30 m zem mums! Izrādās, ka šeit nav smilšainu pludmaļu, bet tā vietā ir milzīga dolomīta krauja, pa kuru nav iespējams nokāpt. Skaisti.
Drusku pabolamies un dodamies tālāk uz 30 METRUS AUGSTO VALASTE'S ŪDENSKRITUMU. Kurš ceļvedī izskatās diezgan iespaidīgi. Protams dzīvē vis izrādās nedaudz savādāk. Ir vasaras vidus un upīte izžuvuse līdz strautiņa apmēriem.
Nu neko - ja vēlaties redzēt iespaidīgāku skatu - brauciet pavasarī, rudenī vai ziemā.
P.S. nevadaties pēc 7 gadus veciem ceļvežiem.
Ūdenskritums apskatīts - check! Dodamies uz Kundas jūrassvētkiem. Pa ceļam apskatām zirgus naktskreklos :)
Ceļš uz Kundu SLĒGTS! Nākas braukt cauri Aseri. Neliels piejūras ciematiņš. Beidzot varam pusdienot jūras krastā! Nogaršoju medalu. Sāk nākt miegs, bet vēl tāds gabaliņš jānomin.
Kundu sasniedzam diezgan pavēlu. Nobraucam līdz jūras malai, kur cilvēki [90% jauniešu] gatavojas rītdienas svētkiem. Aprunājamies ar organizatoriem - viņi kautrīgi mums pasniedz ieejas biļetes uz rītdienas pasākumu. Super! Tātad, rītdien nekur nebraucam - baudām svētkus un ēdam zivis. Plāns skaidrs. Liedagā ceļam telti un laižamies miegā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru