1. attālums ir pietiekoši normals.
2. Saulkrasti ir jūras malā
3. tur ir velomuzejs
Tā kā ar velo nevar paņemt līdzi nenormāli daudz mantas, vajadzēja mantu sarakstu noīsināt līdz minimumam. Bagāžnieku ar mums nebija - vajadzēja domāt citu variantu. Un izdomājam arī! Telti iesējām mana riteņā DROPBĀRĀ, bet Janai pie stūres piesējam viņas guļammaisu. Savu milzīgo guļammaisu iespiedu somā un vadāju uz muguras - not rekomend! Ā, JĀ! Vēl ričukam pie sēdekļa piestiprinaju papildus pudeļu turētāju turētāju, pie kura var piestiprināt divus H2O pudeļu turētajus - NAIS!
Gala rezultātā velo izskatījās apmēram šādi.
Izrādījās, ka šādi telti pārvadāt bija pat ļoti ērti un labāku veidu pat iedomāties nevaru.
Izbraucām kaut kad pēc pusdienlaika un ap kādiem 18 bijām Saulkrastos. Drusku izbraucām pa pilsētu, iepirkām vakariņas un devāmies uz Balto kāpu, lai sagaidītu saulrietu. Prieks, ka tiek atjaunoti celiņi un šķiet ka tiek veidoti arī jauni. To izmanto daudzi vietējie, lai vakarā nāktu pabaudītu miera un klusuma. Tā darījām arī mēs. Iekārtojāmies mīkstajās smiltiņas, sagatavojām vakara uzkodas un pilnīgākajā čilautā gaidījām saulrietu.
Tā kā esmu dzimis un audzis līča otrā krastā, šeit saulriets bij savādāks. Šeit viņa norietēja jūrā - skaisti. Šeit pazuda visi uztraukumi, visi ikdienas stresi pagaisa. Tu esi iekārtojies irdenajās smiltīs, ieturi vieglu maltīti un priekšā ir milzīga tilpne ar ūdeni, kura viegli viļņojas. Tu zini, ka vakarā nebūs jāiet atpakaļ uz dzīvokli, mājām. Nebūs iespējas sēdēt pie TV vai datora. Esi tikai tu un daba... un blakus tavs draugs - velosipēds, kurš tevi atveda uz šo miera ostu.
Nākamā diena iesākās tikpat lēni, kā beidzās iepriekšējā. Tik fantastiski pamosties pašā jūras krastā. Izlienam no telts, savācam mantas un dodamies meklēt kafiju. Atrodam diezgan augstā līmenī veidotu tūrisma informācijas centru un centrālo peldvietu. Brokastis. Un dodamies meklēt velomuzeju. Diemžēl nesatikām pašu muzeja īpašnieku, tad ekskursija būtu vēl interesantāka. Par pašu muzeju, gan varu uzrakstīt tikai tik daudz, ka redzēt tur ir ko un aizbraukt uz turieni ir 100 % vērts.
Pēc muzeja apmeklējuma devāmies atkal uz pludmali. Mēs mīlam jūru. Ūdens gan bija stipri vēs, bet nopeldēties iegājām - pat kādas pāris reizes, jo gais bija NENORMĀLI karsts. Patusējam pāris stundas pa pludmali, pavērojām glābēju izdarības un jau bija laiks posties mājupceļam.
Brauciena mēķis nebija veikt kādu tālu distanci, bet drīzāk pārbaudīt minimālo nepieciešamo mantu daudzumu. Un bišķi pačilot. Ko arī izdarījām...
Brauciena secinājumi:
- telti var baigi ērti pārvadāt piesietu pie dropbāra.
- ja ir silts laiks tad divi cilvēki mierīgi iztikt ar vienu guļammaisu.
- vajag dabūt bagāžniekus, lai mantas nebūtu jāvadā somā uz muguras.
- SAULKRASTI IR AWESOME!!! Un nākamvasar mēs šeit atgriezīsimies simts punkti. Attālums ir ideāls nelielam, sportiskam izbraucienam un pilsēta ir ideāla nelielam ceļojumam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru