Latvija - I love it [Sigulda]

Izceļojušies pa Latvijas austrumiem [apraksts drusku jāpagaida], atgriezāmies galvaspilsētā. Pāris dienas pastrādāju un kad pienāca brīvdienas devāmies atkal uz Dzelsceļa staciju - šoreiz skriešus.


1 Jūlija datumā pamodāmies ap kādiem 10. Jau pēc 15 minūtēm izlēmam, ka vajadzētu aizbraukt uz Siguldu. konstatējām, ka vilciens attiet pēc 20 min - 10:37. Fiksi uzģērbām, kādas drēbes un skriešus metāmies ārā no dzīvokļa - paspējām! Iekāpam vilcienā, skaļrunī pazīstamā sievietes bals paziņoja brauciena galamērķi un dzelzs kaste sakustējās. Karsti! No skriešanas čermenis uzkarsis un saule pie debesīm to nedzesē. Labi, ka vismaz lodziņš ir puspievērts.

Pēc neilga brauciena esam Siguldā - šoreiz bez riteņiem. Atrodam informācijas centru, kur ir ĻOTI daudz dažādi bukleti par ceļošanas iespējām dažādās valodās. Atrodam baltijas valstu kopējo karti - tā tiek iebāsta soma tā dziļāk, lai nepazūd. No lielā klāsta izvēlamies pārgājienu gar Gauju. Tikuši līdz upes krastam operatīvi tiek izveidota maza improvizēta nometne. Drēbes nost un iekšā Gaujā - ūdens fantastiski pasakains. Sākumā pagrūti atrast iespēju tikt iekšā pašā upē, bet vēlāk negribas vairāk kāpt ārā. Gaujā peldējos pirmo reizi un uzkarsušajiem ķermeņiem tas bija svētlaimes brīdis. Pēc peldes ieturējām nesteidzīgas pusdienas/brokastis, lai gan iekšā visu laiku bija tāda svētlaimes sajūta - svaigs gaiss, daba, ūdens, ēdiens, brīvdiena - tieši tas kas vajadzīgs brīvdienā.

Novācām savu nometni un devāmies pastaigā pa kalnu riteņu trasi. Uzreizi gribu uzrakstīt, ka tagad gribas savu trekriteni uz nelielu laiku iemainīt pret MTB uz izgāst pa šo trasi. Taciņa izveidota gar Gaujas krastu un skati kādi šeit paveras ir vienkārsi neaprakstāmi - no kalnaina priežu meža, līdzenā pļāvā, tad atkal bērzu birzī un atkal kalnā, pāri upei......

Šķiet ievērības cienīgākā vieta šajā pastaigā ir skata laukums Gaujas krastā no kura var redzēt pretēja krastā esošo "klinti" ar velna alu. Šeit izveidots atpūtas stūrītis ar galdiņiem pusdienotājiem, kā arī ir iespēja nopeldēties.


Tālāk celiņš mūs veda līdz tiltiņam, kurš pārcēla mūz uz upes otru krastu. ATKAL kalnā, ATKAL lejā - kāds brīnums, ka kājas nākamajā dienā negribēja mani turēt? Bet bija to vērts - taka izveidota pa skaistām vietām un izved cauri visdažādākajām augu valstībām. Arī diezgan purvainām. Atpakaļ uz pilsētu taka veda gar Gaujas labo krastu, gar pašu upi un vietām kļuva grūti caurstaigājama. Vienā tādā vietā, pārlēcis pāri peļķei pacēlu koka gabalu, lai ieliktu peļķē un Janai būtu vieglāk tikt pāri, bet apgriežot nelielu koka stumbru, ieraudzījām, ka tam ir tukš vidus.

Tālākais ceļš nebij visai interesants, jo diegan liels posms bija jāveic pa pļavu. Silta, sutīga diena un mēs atrodamies pļavas vidū, kur nav kur paslēpties no sales stariem.... Nonākuši līdz nopietnam dzelzsbetona tiltam pāri Gaujau, mēs esam nonākusi krustcelēs - vai doties uz Siguldu un čilot vai tomēr vēl drusku paskāpelēt un apskatīt Krimuldas muižu. Ja jūs kādreiz nonākat šādā situācijā - neesat mīksties un izvēlēties doties pa kreisi - tas būs to vērts. Tātad Krimuldas pils. Protams, ka pils ir jābūvē kalna virsotnē un tas nozīmē, ka priekšā mūs sagaida vēlvienas garas kāpnes. Pa ceļam satiekam vēl vienu tūristu grupiņu ar pavecākam kundzēm ar lieko svaru, kuras gāzelējas lejā pa kapnēm - pirmie tūristi ko satikām. Šeit gribētos uzdot pāris jautājumus Gaujas nacionālā parka darbiniekiem un atbildīgajam valsts amatpersonām - vai tiešām parka teritorijā kokus nedrīkst zāģēt pat, lai sakārtotu gājēju celiņu un uzlabotu skatu??? Vietām koki bij nokrituši tieši šķērsām takai un neizskatījās, ka kāds pūlētos tos aizvākt. Nu labi dabas parks, bet nu kamõn - kāda jēga no tāda parka, ja pa viņu ir grūti pārvietoties un kalna virsotnē skats paveras nekāds, JO VIS IR AIZAUDZIS!!! Varēja jau gan drusku par šito piedomāt un izzāģēt vairāk koku, lai paveram brīnišķīgais skats no kalna virsotnes.

Bet nu lai vai kā - kalna virsotnē mēs bijām nonākuši. Noorganizējām atkal mininometni Krimuldas pils pagalmā uz kāpnēm, kur paveras debešķīgs skats un vieta ir kā reizi piemērota nelielai uzkodai. Notiesājām kas bija palicis pāri no piknika Gaujas krastā un devāmies apskatīt pils apkārtni. Visas ēkas saglabājušās diezgan labi. Pils priekšpusē, ieloka veidā, izvietotas nelielas koka mājiņas - kā vēlāk noskaidrojām tās ir domātas priekš sauļošanās. Šeit cilvēki esot gulējuši vienā strīpā un baudījuši saules peldes.

Pēc Krimuldas pils apskades devāmies apskatīt Krimuldas pils drupas.... nu kaut kādas vecās pils drupas... nu... redzēt tur nemaz nebij tik daudz ko.

Kaut cik normāli saglabājusies viens pils viena siena. Visapkārt koki - vis aizaudzis ar kokiem un krūmiem. skats no šejienes būtu bijis lielisks, ja vien nebūtu šo koku. Diez vai pils īpašnieks viņu te cēla ar domu, lai tā ieaugtu kokos. Bet nu par to lai lemj pašvaldības. Ja jau viņiem nevajag tūristus...
Njā - tas laikam pa lielam vis no šī ceļojuma spilgtākajiem mirkļiem. Tālāk sekoja pastaiga līdz Siguldas stacijai, čilošana un brauciens atpakaļ uz Rīgu.
Sigulda un tās apkārtne ir kā viens liels ceļojuma galamērķis visai vasarai. Šķiet, ka šeit varētu braukt visu vasaru, katru vīkendu un tad vēl nepaspētu redzēt visu. Siguldā esu bijis jau vairakas reizes un katru reizi, kad uz turieni aizbraucu ieraugu un uzzinu ko jaunu. Un redzēt vēl ir daudz ko: Siguldas pils un siguldas pils drupas, Gleznotāju kalns ar savām takām, neskaitāmas alas, ar gaisa bānīti ar neesu izbraucis, un vēl jau turpat Turaida...