Kā es braucu Ogri lūkoties.

Beidzot ir iestājies "silts laiks". Pēc ziemas guļas gribas kaut kur aizbraukt. Izdomājām ar Janu aizbraukt līdz Ogrei. Kolēģis teica, ka tur esot traki. Kājām tas varētu diezgan ilgi, tāpēc nolēmām paņemt līdzi velosipēdus un pie reizes "atklāt" velosezonu. Plāns jau labs, bet rezultāts PILNĪGI citāds.

Kā nokļūt līdz Ogrei? Protams ar vilcienu - ērti, plaši, "droši" un ir kur velo pakarināt. Minot līdz stacijai nolēmām aizbraukt līdz Ķegumam, cerot ieraudzīt šādu skatu.

Sēžam vilcienā - "Nākamā pietura Ogre" [aiznākamā Ķegums]. Uz pāris sekundēm skats pavērsās diezgan iespaidīgs, bet tā kā vilcienam ir noteikts grafiks, lēnām sākām kustēties tālāk. Nu labi, ja Ķegumā nekā iespaidīga nebūs tad mīsim atpakaļ uz Ogri. OK. Vilciens piestāj Ķegumā. Ātri uzmeklējam katri, noorientējamies kur atrodamies un dodamies Daugavas virzienā. Atrodam HES, bet tur nekā.

 Viss klusi un mierīgi. Drusku uzpilina lietus, bet ātri pārstāj. Nu neko - brauksim atpakaļ uz Ogri. Bet tā kā cenšamies nebraukt divas reizes pa vienu ceļu, tad izvēlamies doties atpakaļ pa likteņupes otru krastu. Ogrē atkal celsimies uz otru pusi / pirmo pusi.
Sāk arvien vairāk spīdēt saule, ir silti un minam tik uz priekšu. Pa ceļam apskatām pāris meža iemītniekus un nemaz nedomājam cik daudz esam nobraukuši. Kad ieraugam zīmi "Ķekavas novads" sākam domāt, ka Ogrē laikam nav tilta pa kuru varētu šķērsot Daugavu. HEHE. Ko tālāk? Laikam vienīgais variants tagad ir mīt līdz Salaspilij. Autobusa pieturā "Kalniņi" apēdam pēdējos pārtikas krājumus un turpinām ceļu. Gaisa temperatūra esot ap +15grādiem. Ja nepūš STIPRS vēss sāna/pretvējš tad ir diezgan silti un skatoties uz ledus krājumiem pārņem pilnīgi jocīgas sajūtas.

 

Pēc kāda laika esam "sasnieguši" Salaspili. Vismaz mums tā likās. Izrādījās, ka tas ir tikai H2O krātuves norobežojošais valnis. Nezkapēc nolēmām ka tālāk brauksim pa tā augšu, kur pūš vēl stiprāks vējš, ceļa segums ir briesmīgs un braukšana ir ļoti apgrūtinoša. Sasnieguši kaut kādu ēku saprotam, ka tālāk nevaram tikt jo priekšā ir žogs un ja vien negribam iet pa ledu, mums būs jāgriež atpakaļ. Tagad mums labajā pusē ir milzīga ūdenskrātuve un kreisajā pusē ceļš, bet pa starp mums un ceļu ir grāvītis kuram jātiek pāri. Dodamies kājām atkaļ. Tālumā pamanām tiltiņu. Kad to esam sasnieguši skats ir šāds.

Iet atpakaļ līdz nākamajam tiltiņam kaut kā negribas. Pāri tikām un devāmies tālāk uz Salaspili. Iepērkam enerģijai kafiju, vakariņām suši un gaidam vilcienu. Par laimi tas ilgi nebija jāgaida - MAX 10 min. Beidzot esam aizvējā un dodamies uz mājām, kur mūs gaida mīksta gulta, lai atpūtināto sāpošos dupsīšus.
Šīs sezonas atklāšana sanāca īsti ne tāda kā bijām plānojuši, bet nebija forši. Kopumā nobraucām apmēram kādus 40 km. kurus var pieskaitīt mūsu kopējai "Daugavas veloekspedīcijai".