Hamlets.

Stāsts par kāda jauna priņča centieniem atriebt nogalināto tēvu.

Lugu veidojis mistiskais Šekspīrs uz mistiskas dāņu pasakas pamata, par princi, kura tēvs ticis nogalināts. Iespējams, ka darbs ticis radīts ap 16. gadsimta beigām.

Dancis pa 3im.

Filma par Latvijas krišanu no vienas okupācijas citā. Latviešu karavīri cīnās par valsts neatkarību un meitenes sirdi. Vai sieviete var mīlēt vienlaikus divus vīriešus? Vai nāves priekšā vīrietis piedod mīļotajai neuzticību?

Dona Kihota tēla saturs.

Jau kopš pamatskolas laikiem man ir bijušas problēmas ar literatūras skolotājiem, jo mana domāšana atšķiras no citiem un es redzu lietas drusku savādāk. Un tāpēc man vienmēr bijušas problēmas ar ieskaišu / kursa ieskaitīšanu / nokārtošanu, jo reti kad rakstīju to, ko vēlas pasniedzējas.

Par Donu Kihotu. Kāds gan šeit var būt saturs? Viņš ir jucis. Grāmatā tas skaidri un gaiši ir uzrakstīts. Un tagad Jūs vēlaties, lai es analizēju jukušu varoni, kuru radījis kāds aizjūru rakstnieks laikos, kad vēl pat nebija ieviests tualetes papīrs. Es nespēju iedomāties dzīvi bez elektrības, kur nu vēl iejusties tā laika cilvēku domāšanā...

Nu labi... Dons Kihots bija jucis.

Kāpēc Servantes radīja varoni, kurš ir jucis?

1. Iespējams viņš pats bija jucis.
2. Iespējams viņš gribēja parādīt, ka visa sabiedrība ir jukusi.
3. Iespējams ka viņam bija apnicis, ka cilvēki tik ļoti ir aizrāvušies ar bruņinieku pasakām un gribēja, lai cilvēki pievēršas laicīgākām lietām.
4. Iespējams viņš pats bija aizrāvies ar bruņinieku pasakām un gribēja sevi parādīt, kā vientuļo bruņinieku, kurš joprojām jūsmo par lietām, par kurām citi jau sen vairāk nerunā.
5. Iespējams, ka Dons Kihots ir tikai simbols cilvēku [vīriešu] vēlmei būt būt tam cēlajam bruņiniekam un Servantes gribēja parādīt, ka katrā no mums mājo kāds apslēptais bruņinieks, kurš liek mums vēlēties būt cēliem un dižciltīgiem. Un šis Dona Kihota ceļojums ir tikai neironu ceļojums pa mūsu smadzenēm, kurš kādā atsevišķā situācijā mums liek lietas saskatīt citādāk nekā tas ir patiesībā – piemēram politiķi. Visi zin ka viņi ir blēži un krāpnieki, bet šis te Kihota sindroms politiķus padara citādākus mūsu acīs. Un pēc vēlēšanām [kaujas] mēs it kā uz brīdi ieraugam to patieso seju, bet diezgan ātri atkal aizmirstam.